Tēva Broņislava Valpitra memuāru grāmatas prezentācija

27. oktobrī Daugavpilī tika prezentēta šī gada augustā izdevniecības „KALA Raksti“ izdotā grāmata „Broņislavs Valpitrs – laikmeta liecinieks”. Tās ir katoļu garīdznieka, Latvijas Universitātes un Rīgas katoļu Garīgā Semināra profesora Broņislava Valpitra atmiņas par viņa dzīves gaitām un pārdomas par notikumiem, kas ietekmēja viņa darbību un ikdienu, kuras apkopoja mariāņu tēvs Dmitrijs Artjomovs.

Atmiņas tika sarakstītas mašīnrakstā piecās burtnīcās, atspoguļojot autora dzīvi, notikumos, to interpretāciju, pārdomas un attieksmi pret tiem. Lasot šo darbu, lasītāji gūs iespēju paskatīties uz liktenīgiem Latvijas vēstures notikumiem ar liecinieka acīm un ielūkoties viņa subjektīvajā šo notikumu vērtējumā.

Prezentācijas laikā t. Rinalds Stankēvičs iepazīstināja ar Viļānu klostera arhīva krājumiem, kur glabājas Broņislava Valpitra memuāru oriģinālais teksts, savukārt grāmatas literārā redaktore Aija Balode pastāstīja par teksta rediģēšanas darbu un valodnieciskām niansēm, kas sastopami memuāros.

B. Valpitrs dzimis Pristaņas sādžā Ilūkstes draudzes robežās. Studēja Pēterpils garīgajā seminārā, bet 1917. gada boļševiku revolūcijas dēļ bija spiests turpināt studijas Minskas un Viļņas seminārā. Bija viens no pirmajiem jau neatkarīgās Latvijas garīdzniekiem, kas tika iesvētīti atjaunotajā Rīgas diecēzē. Turpināja studijas Kauņas Universitātē un Romā – Pontifikālajā Universitātē “Angelicum”.

Kalpoja kā priesteris vairākās Latgales draudzēs, bija Latvijas Katoļu jaunatnes biedrības valdes loceklis un kapelāns, žurnāla „Sauleite” redaktors kā arī skolu kapelāns. Vairāku lugu autors, kuras publicēja ar pseidonīmu Tōlivaļds.

Pēc katoļu teoloģijas fakultātes dibināšanas Latvijas Universitātē pildīja pasniedzēja un pētnieka pienākumus, kā arī bija Rīgas Garīgā Semināra profesors un garīgais tēvs, Mariāņu kongregācijas Latvijas provinces priekšnieks.

Arestēts 1948. gadā un pēc vārāku mēnešu ilgas izmeklēšanas tika notiesāts par pretpadomju aģitāciju uz 25 gadiem, soda izciešanas vieta viņam tika nozīmēta Krasnojarskas apgabalā. 1955. gadā viņš tika atbrīvots un nolēma palikt Sibīrijā, lai veiktu pastorālo darbu starp trimdiniekiem, tomēr vietējās milicijas darbinieku piespiests, atgriezās Latvijā un pēdējos divdesmit dzīves gadus kalpoja katoļu draudzēs Kurzemē. Pēdējos dzīves mēnešus t. Valpitrs pavadīja Viļānos.

Grāmatu var iegādāties vairākās grāmatnīcās Latvijā, kā arī izdevniecības "KALA Raksti” interneta veikalā

Zemāk daži fotomirkļi no prezentācijas (foto: Dainis Bitiņš)