Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze

Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze tika dibināta kā rektorāts 1934. gadā, kad Ludvika Vojcehovska, Dricānu prāvesta Jāzepa Vojcehovska māsa, savā testamentā uzrādīja, ka nodod savu īpašumu mariāņu tēviem ar noteikumu, ka aprūpēs viņu, bet pēc viņas nāves lūgsies par viņu kā arī upurēs sv. Mises viņas nodomā. 

Baznīcu sāka celt 1935. gadā pēc arhitekta Pavlova projekta. Būvdarbu vadītājs bija t. Juris Kārkle MIC. Viss tika darīts saviem spēkiem – uz vietas tika ražoti bluķi no kuriem vēlāk cēla baznīcas ēku. Vērts pievērst uzmanību baznīcas specifiskiem logiem. Logu projekta autors ir t. Jānis Jaškovičs MIC, kurš tajā laikā vēl mācījās  ģimnāzijā.

Kaut arī visi būvdarbi tika pabeigti tikai 1939. gadā, tomēr jaunās baznīcas iesvētīšana notika jau 1937. gadā. To iesvētīja 6. decembrī t. Benedikts Skrinda MIC, Latvijas mariāņu priors. Tā kā sākumā šī baznīca nebija domāta kā atsevišķas draudzes dievnams, tā netika bīskapa konsekrēta.

Teritorija esošas ēkas tika apsaimniekotas jau 1932. gadā, kad mariāņi šeit nodibināja otru klosteri Latvijā. Tika nodibināta drukātava „Dorbs un zinība”, kā arī strādāja rakstāmlietu veikals.

Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas mariāņi tika spiesti atstāt savus īpašumus un tie tika nacionalizēti. Klostermājā tika izveidoti septiņi dzīvokli, bet drukātavas telpās apmetās Valsts arhīvs. Protams tas viss bija saistīts ar to, ka ēkas tika pilnīgi pārbūvētas.

Baznīcā arī dievkalpojumi praktiski bija aizliegti – ilgāku laiki sv. Mises tika celebrētas reizi mēnesī. Bet pēc kara tā tika pilnīgi izpostīta.

Tomēr Dievs neļāva, lai baznīca nonāktu valsts rokās. Paši ticīgie priesteru vadībā saveda baznīcu kārtībā. Tajā laikā iznāca rīkojums slēgt visas baznīcas, kurām nav formāla draudzes statusa, tad lai glābt baznīcu no nacionalizācijas tai tika piešķirts šis statuss kā arī tika nozīmēts patstāvīgs prāvests. Šeit arī slēpjas draudzes robežu specifika. Teritoriāli apkārt šai draudzei atrodas Jēzus Sirds draudze.

1975. gadā draudzes vajadzībām tika nopirkta māja netālu no baznīcas. Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai un klostera atjaunošanai tā bija izmantota kā prāvesta dzīvojamas mājas.

Kopš 1982. gada kaut arī formāli tas netika nekur paziņots Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze atkal nonāca mariāņu aprūpē. Kā prāvests tika nozīmēts pr. Pāvels Zeiļa MIC, kurš ar pārtraukumu, kad kalpoja Jēzus Sirds draudzē, ir šis draudzes prāvests līdz pat šai dienai.

Pēc padomju varas sabrukšanas parādījās iespēja atjaunot mariāņu klosteri. Ēkas tika denacionalizētas, arhīvs un iedzīvotāji tika pārcelti, bija nepieciešams iegūt līdzekļus lai atpirkt no valsts tās ēkas, kas tika uzbūvētas padomju laikos. Bija nepieciešams ēku kapitālais remonts un pārbūve.

Ar lielām pūlēm tas viss tika izdarīts. Pašlaik Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze atrodas mariāņu aprūpē, funkcionē klosteris un arī draudze.

Kontakti:

Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas-katoļu draudze
Atbīvošanas aleja 87
Rēzekne, LV-4601
LATVIJA
tel. (+371) 646-23500

Dievkalpojumi

Pirmdiena - Sestdiena

7.00 – sv. Mise
18.00 – sv. Mise

Svētdiena 

8.00 – sv. Mise
10.00 – sv. Mise
18.00 – sv. Mise

Katrā pirmā mēneša piektdienā - Vissvētākā Sakramenta nakts adorācija

Priesteri

pr. Pāvels Zeiļa MIC, Latvijas Vikariāta priekšnieks, Rēzeknes sv. Andreja klostermājas priekšnieks; Rēzeknes Sāpju Dievmātes, Dukstigala un Prezmas draudžu prāvests

Dzimis 1945. gada 23. novembrī; ordinēts 1977. gada 22. maijā.

pr. Dainis Kašs MIC, Lic. theol., Rēzeknes Sāpju Dievmātes, Dukstigala un Prezmas draudžu vikārs

Dzimis 1973. gada 29. jūnijā; ordinēts 1998. gada 8. novembrī.

Tēvu Mariāņu Kongregācija

 .