Tēvu Mariāņu Kongregācija - Jaunumi

Izmaiņas Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariātā

Wed, 30 Sep 2026 12:28:00 +0000

Šī gada 1. augustā stājās spēkā Mariāņu kongregācijas ģenerālpriekšnieka Džozefa Roša (Joseph Roesch) rīkojums par Latvijas vikariāta priekšnieka iecelšanu. Pēc vikariāta locekļu aptaujas, kas tika veikta vizitācijas laikā no šī gada 10. līdz 13. martam, un, uzklausot ģenerālās padomes viedokli, Mariāņu kongregācijas ģenerālpriekšnieks šajā amatā iecēla pr. Imantu Medvecki MIC. Savukārt par vikariāta padomes locekļiem tika iecelti pr. Dainis Kašs MIC, kurš līdz šim pildīja vikariāta priekšnieka pienākumus, un pr. Romans Vaikulis MIC.

Jaunievēlētā vikariāta priekšnieka pirmie lēmumi bija saistīti ar mariāņu klostera māju kopienu dzīves organizēšanu. Pr. Imants Medveckis MIC, saņemot vikariāta padomes un ģenerālpriekšnieka piekrišanu, iecēla pr. Rinaldu Stankēviču MIC par Viļānu Sv. Alberta Lielā mājas priekšnieku, pr. Ernestu Jansonu MIC par Rēzeknes Sv. Andreja Apustuļa mājas priekšnieku un pr. Romanu Vaikuli MIC par Daugavpils Sv. Staņislava Papčinska mājas priekšnieku. Šie lēmumi stājas spēkā ar šī gada 1. oktobri, kas Latvijas mariāņiem ir nozīmīgs datums – Sv. Terēze no Bērna Jēzus, kuras piemiņu Baznīca svin tieši 1. oktobrī, ir Latvijas vikariāta aizbildne.

Saskaņā ar Mariāņu kongregācijas kanoniskajām tiesībām vikariāta un klostera māju priekšnieku pilnvaru termiņš ilgst trīs gadus, un viena persona var pildīt šos pienākumus maksimāli divus termiņus pēc kārtas. Tomēr atsevišķos gadījumos ģenerālpriekšnieks var pagarināt šo kalpošanu uz trešo termiņu.

Mariāņu kongregācijas priesteri nepārtraukti kalpo Latvijā kopš 1924. gada. Pašlaik Latvijā darbojas trīs mariāņu klostera kopienas, kurām kopumā uzticētas astoņas draudzes Rēzeknes–Aglonas diecēzē.

Foto: no kreisas pr. Romans Vaikukis MIC, pr. Imants Medveckis MIC - vikariāta priekšnieks un pr. Dainis Kašs

Ģenerālā vizitācija Latvijas Vikariātā. Pastorālie sasniegumi un nākotnes izaicinājumi

Fri, 13 Mar 2026 07:22:00 +0000

No 10. līdz 13. martam Latvijas Mariāņu Vikariātā norisinājās kārtējā ģenerālā vizitācija, kuras mērķis bija izvērtēt mariāņu priesteru ikdienas dzīvi saskaņā ar Regulu, kalpojumu kā arī īpašumu stāvokli.

Vizitāciju vadīja Mariāņu kongregācijas ģenerālais priekšnieks priesteris Džozefs G. Rošs MIC (Joseph G. Roesch), kuru pavadīja ģenerālais padomnieks priesteris Dmitrijs Artjomovs MIC.

Vizitatori apmeklēja visas trīs Vikariāta klostermājas: Daugavpilī, pie Jēzus Sirds draudzes, Rēzeknē, pie Sāpju Dievmātes draudzes un Viļānos, pie Sv. Miķeļa draudzes. Vizītes laikā tika veikta rūpīga saimnieciskās darbības un finanšu dokumentācijas pārbaude, kā arī aizvadītas individuālas sarunas ar visiem Vikariāta priesteriem un vizīte pie Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa.

Ģenerālpriekšnies atzinīgi novērtēja Latvijas mariāņu aktīvo pastorālo darbu, nodrošinot regulārus dievkalpojumus un katehizāciju, kā arī meklējot mūsdienīgas evaņģelizācijas formas. Tika izcelti vairāki nozīmīgi projekti. Daugavpils Jēzus Sirds draudze nodrošina regulāras dievkalpojumu translācijas. Viļānos kopš 2024. gada tiek attīstīta Svētā Krusta svētvieta, pielāgojot infrastruktūru svētceļnieku uzņemšanai visa gada garumā. Ciešā sadarbībā ar "Caritas Latvija", brīvprātīgajiem un ziedotājiem, mariāņu draudzes sniedz būtisku atbalstu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Priesteri aktīvi darbojas medijos, izdevniecībās, veic akadēmisko darbu katoļu izglītības iestādēs un vada rekolekcijas. Viens no priesteriem darbojas kā Zemessardzes kapelāns. Īpaša loma ir Mariāņu Palīgu Apvienībai ar centru Viļānos, kas apvieno aptuveni 500 biedru no visas Latvijas.

Šobrīd Vikariātā kalpo deviņi priesteri, no kuriem viens pilda pienākumus ģenerālpadomē Romā, bet viens ir rezidents. Lai gan pašreizējā situācija ir stabila, ģenerālpriekšnieks vērsa uzmanību uz nopietnu izaicinājumu – jaunu aicinājumu trūkumu. Jau vairākus gadus Latvijā nav pieteikušies jauni kandidāti klosterdzīvei, kas rada bažas par Vikariāta ilgtermiņa nākotni.

Vizitācijas noslēgumā notika konsultatīvā balsošana par nākamā Vikariāta pārvaldes sastāva ieteikumiem. Galīgo lēmumu par vadības sastāvu ģenerālpriekšnieks un viņa padome pieņems šī gada vasarā.

Tēvu Mariāņu Kongregācijas Ģenerālais konvents Fatimā (Portugāle)

Sat, 14 Feb 2026 12:40:00 +0000

No 2026. gada 9. līdz 13. februārim Fatimā (Portugālē) norisinājās Tēvu Mariāņu Kongregācijas Ģenerālais konvents, kas bija veltīts aicinājumu pastorāles jautājumam bībliskā, vēsturiskā un mūsdienu perspektīvā. Sanāksmē piedalījās ģenerālpadomes locekļi, priekšnieki un brāļi, kas iesaistīti aicinājumu darbā Kongregācijas provincēs un vikariātos. Latvijas vikariātu pārstāvēja t. Andris Ševels MIC, vikarāta formācijas prefekts un t. Dmitrijs Artjomovs MIC, Kongregācijas ģenerālās padomes loceklis.

Konventa laikā brāļiem bija iespēja kopīgi piedalīties lūgšanās, veikt teoloģisku refleksiju, strādāt grupās un dalīties pastorālajā pieredzē. Katra diena sākās ar kopīgu lūgšanu un Euharistijas svinēšanu, kas noteica sanāksmju garīgo ritmu un veicināja dziļākas pārdomas.

Konventa pirmā diena tika veltīta aicinājuma bībliskajam un teoloģiskajam pamatam. Referātos aicinājums tika apskatīts kā Dieva iniciatīva – Viņš ienāk konkrēta cilvēka vēsturē un aicina to uz ticības, uzticēšanās un misijas ceļu. Ābrahama, Mozus, Apustuļu un Vissvētākās Jaunavas Marijas piemēri ļāva uzlūkot aicinājumu kā nobriešanas procesu brīvībai, atbildībai un gatavībai kalpot Dievam un Baznīcai. Tika uzsvērts, ka autentisks aicinājumu pastorālais darbs nenozīmē "kandidātu piesaistīšanu", bet gan palīdzība kandidātiem viņu dzīves ceļa izšķiršanā.

Nākamie referāti skāra nemainīgos aicinājumu pastorālā darba elementus mainīgajā kultūras realitātē. Tika pievērsta uzmanība priesteru dzīves liecības nozīmei, viņu brālīgajai kopienai, uzticībai lūgšanai un apustuliskajam darbam. Tika uzsvērts, ka pasaulē, kurā valda individuālisms un nenoteiktība, skaidra un priecīga konsekrētās dzīves liecība paliek viena no svarīgākajām zīmēm, kas rosina jautājumus par dzīves jēgu un mērķi.

Otrajā dienā tika veikta vēsturiskā refleksija par Kongregācijas vēsturi. Referātu autori atgādināja par čehu aicinājumu īpašo lomu 18. gadsimtā, kam bija nozīmīga ietekme uz kopienas attīstību un stabilitāti. Balstoties uz Latvijas mariāņu kopienas piemēru, tika parādīts, ka atvērtība kultūras un sociālajam kontekstam, kā arī uzticība Kongregācijas harizmai veicināja tās augšanu un nostiprināšanos 20. gadsimtā.

Turpmākajā sanāksmes gaitā tika apskatīta tēma par mūsdienu psiholoģiskajiem aicinājumu priekšnoteikumiem, pievēršot uzmanību nepieciešamībai pēc kandidātu motivācijas izvērtēšanas un integrālas cilvēciskās un garīgās formācijas.

Trešajā dienā brāļi no atsevišķām provincēm un vikariātiem sniedza atskaites par aicinājumu pastorāli valstīs, kurās viņi kalpo. Pieredzes apmaiņa no dažādiem kontinentiem ļāva saskatīt gan iniciatīvu bagātību, gan kopīgos izaicinājumus, ar kuriem Mariāņu Kongregācija saskaras šodien.

Ceturtā Konventa diena tika veltīta ģenerālpriekšnieka tēva Džozefa G. Roša (Joseph G. Roesch) MIC ziņojumam par Kongregācijas stāvokli, kam sekoja diskusija par turpmākajiem darba virzieniem jaunu aicinājumu meklēšanā un formācijas procesa uzlabošanā atkarībā no kultūras konteksta un kandidātu spējām. Brāļi vērsa uzmanību uz nepieciešamību riskēt, atveroties jauniešiem, kuri meklē savu aicinājuma ceļu, kā arī neaizvērties jaunām darbības jomām, īpaši misiju valstīs. No otras puses, jāatceras, ka arī tradicionāli kristīgās valstis šobrīd zināmā mērā kļūst par misiju zemēm, kur nepieciešama kerigmas (kerygma) sludināšana.

Pamatformācijas procesam ir nepieciešamas noteiktas izmaiņas un precizējumi; pie tā strādās ģenerālā formācijas komisija, un nākotnē tiks izstrādātas jaunas vadlīnijas. Tāpat jāpievērš uzmanība permanentajai (priesteru) formācijai – tuvākajā nākotnē jāizstrādā priekšlikumi, kā arī jāsagatavo rekolekciju piedāvājumi saistībā ar tuvojošos Tēva Atjaunotāja, svēt. Jura Matuļēviča nāves 100. gadskārtu. Tas būs nozīmīgs solis mūsu mariāniskās harizmas padziļināšanā.

Noslēdzošais akcents bija svētceļojums uz Balsamão, pirmo mariāņu klostera māju Portugālē, apvienots ar lūgšanu par Dieva kalpa tēva Kazimira Višinska (Kazimierz Wyszyński) beatifikāciju. Kopīgās lūgšanas un pārdomu laiks kļuva par Kongregācijas vienotības stiprinājumu un apstiprinājumu tam, ka rūpes par aicinājumiem joprojām ir viens no galvenajiem mariāņu tēvu uzdevumiem, lai vēl auglīgāk kalpotu Kristum un Dieva tautai Baznīcā.

Jauno priesteru rekolekcijas

Tue, 06 May 2025 08:13:00 +0000

“Pateicamies, ka mums esi ļāvis stāvēt Tavā priekšā un Tev kalpot”

No 27. aprīļa līdz 3. maijam Viļānu Svētā Alberta Lielā tēvu mariāņu klosterī notika nedēļu ilgas rekolekcijas ordinācijā jaunākiem mariāņu priesteriem. Piedalījās priesteri no Polijas, Anglijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Latvijas, un tos vadīja priesteri Tomašs Sekulskis MIC un Artūrs Radackis MIC.

Galvenā tēma bija fragments no Otrās Euharistiskās lūgšanas: “Pateicamies, ka mums esi ļāvis stāvēt Tavā priekšā un Tev kalpot”. Šīs īss fragments ar bagātu saturu ļāva mums dziļi ieskatīties mūsu aicinājumā. Pirmkārt, vai ir mūsos klatesošs pateicības gars, kā tas izpaužas un vai esam pateicīgi gan Dievam, gan mūsu kopienai, gan viesiem tiem, kuriem, ar Dieva palīdzību, mēs kalpojam. Jo garīgajā dzīvē viss ir želastība, kas prasa mūsu atbildi. Otrkārt, cik apzinīga, nobriedoša un upurējoša ir mūsu kalpošana. Treškārt, kā mēs, priesteri, “stāvam” Dieva priekšā? Cik dziļas un sirsnīgas ir mūsu attiecības ar Dievu?

Klosterbrāļiem no ārzemēm bija arī iespēja iepazīties ar vairāk nekā 100 gadu ilgo mariāņu kalpošanas vēsturi Latvijā. Rekolekciju noslēgumā mēs devāmies svētceļojumā uz Aglonas baziliku, lai Dievmātei pateiktos par savu aicinājumu un no jauna uzticēt viņai savas priesterības gaitas. Rekolekciju noslēgums notika Lietuvā, Marijampoles bazilikā, pie Mariāņu kongregācijas atjaunotāja svētīgā Jura Matuleviča kapa.

t. Romans Vaikulis MIC

Pr. Andris Ševels MIC ievēlēts par Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku konferences prezidentu

Mon, 03 Feb 2025 12:48:00 +0000

1.februārī Ikšķiles Karmela klosterī tikās Latvijas konsekrētie. Tā bija iespēja Jubilejas gada ietvaros svinēt Konsekrētās dzīves jubileju, pavadīt laiku lūgšanā un sarunās. Pasākumā piedalījās arī apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Georgs Gensvains.

Tikšanās laikā Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku apvienotā konference uz nākamajiem trim gadiem ievēlēja jaunu padomi. Par konferences priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ševels MIC, priekšsēdētāja vietnieci – māsa kalpone Ginta Mākulēna, bet konferences sekretāri – māsa Diāna Cērmane OP. Aizvadītajos trīs gados šajos amatos attiecīgi bija Jānis Meļņikovs SJ, Apustuliskā Oblāte Liliane Bertrande no kustības „Pro Sanctitate“ un māsa Anna Marija PIJ.

Pasākuma laikā konsekrētie tāpat iepazīstināja nunciju ar konsekrētās dzīves situāciju Latvijā, un dalībnieki apsprieda gan izaicinājumus, gan turpmākos mērķus. Tika uzsvērta mazo kopienu nozīme Latvijas Baznīcas dzīvē, īpaši vīriešu un sieviešu ordeņu un kongregāciju ieguldījums evaņģelizācijā un kalpošanā. Konsekrētie passtāstīja, ka pēdējo trīs gadu laikā īstenoti vairāki projekti: sinodalitātes diskusiju veicināšana, drošības vadlīniju izstrāde un prevencijas kursi, kas aptvēra visas Latvijas diecēzes un apmēram 200 cilvēkus. Tāpat šo gadu laikā izveidota veselības apdrošināšana konsekrētajiem un atjaunota mājaslapa, papildinot to ar sadaļu par drošību. Māsa kalpone Gunta apguva speciālu kursu Svētā Gregora universitātē Romā, Itālijā, un ir nozīmēta kā drošības un prevencijas koordinatore. Tāpat konsekrētie ir īstenojuši citas kopīgas iniciatīvas, piemēram, radio raidījumu Radio Marija Latvija “Aicinājumu ceļš” un Jubilejas gada aktivitātes, kas veicina konsekrētās dzīves atpazīstamību, tostarp konsekrēto svētceļojumu uz Romu šī gada oktobrī. Tikšanās dalībnieki uzsvēra nepieciešamību turpināt veidot vienotību, atbalstīt cits citu un aktīvi iesaistīties evaņģelizācijas misijā.

Dienas otrajā daļā G.Gensvains piedāvāja garīgas pārdomas par tēmu “No Bābeles līdz Vasarsvētkiem”, norādot uz diviem kontrastā esošiem konsekrētās dzīves modeļiem. Atsaucoties uz nuncija stāstīto, konsekrētie norāda, ka Bābele simbolizē pašpietiekamību un vienveidību, kas ved uz garīgu stagnāciju un izolāciju. Šāda dzīve kļūst par slēgtu sistēmu, kurā indivīdi zaudē savas harizmas un tiek pakļauti struktūrām, kas nomāc Svētā Gara darbību. Tā vietā, lai dzīvotu ticības brīvībā, konsekrētā dzīve Bābeles modelī kļūst par elitāru un kontrolējošu kopienu, kas pamazām iztukšojas un zaudē spēju nest evaņģelizācijas augļus.

Savukārt Vasarsvētki simbolizē garīgo atjaunotni, dinamismu un Svētā Gara vadītu kopību. Svētā Gara uguns piepilda ticīgos ar drosmi, atbrīvojot viņus no bailēm un vienveidības, veicinot patiesu kopību dažādībā. Vasarsvētku loģika mudina konsekrētos atvērties jaunām iespējām, kur katrs loceklis var īstenot savu aicinājumu Svētā Gara vadībā, kļūstot par cerības un gaismas nesēju pasaulei.

Meditācijā konsekrētie tika aicināti izvēlēties Vasarsvētku ceļu, kur Svētais Gars kļūst par konsekrētās dzīves sakni un atjauno tās garīgo spēku. Tikai atsakoties no Bābeles noslēgtības un paļaujoties uz Svētā Gara vadību, konsekrētā dzīve var saglabāt savu būtību – būt autentiska Kristus klātbūtnes zīme pasaulē, kas sludina Evaņģēliju un kalpo cilvēcei ar mīlestību un prieku.

KABIA; Foto: Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku apvienotā konference

Kārtējās izmaiņas Latvijas vikariātā

Fri, 31 Jan 2025 07:46:00 +0000

Šī gada 22. janvārī Latvijas mariāņi pulcējās, lai apspriest turpmāko darbības stratēģiju un veikt nepieciešamas izmaiņas.

Priesteris Dmitrijs Artjomovs MIC tika nozīmēts par Mariāņu Kongregācijas ģenerālās padomes locekli, līdz ar to ar ģenerālā priekšnieka Džosefa Roša MIC lēmumu 5. februārī viņš noslēdza savu 16 gadu ilgu kalpošanu Daugavpils Jēzus Sirds draudzē un pārcēlās uz Kongregācijas ģenerālo māju Romā (Itālijā), kur palīdzēs ģenerālpriekšniekam administrācijas darbā, kā arī vadīs Mariāņu Kongregācijas starptautisko koledžu, kur studē mariāņu priesteri no visas pasaules.

Daugavpilī viņa vietu ieņems priesteris Romans Vaikulis MIC, kurš līdz šim kalpoja kā Viļānu, Nagļu, Rikavas un Ostrones draudžu vikārs. Papildus pienākumiem draudzē priesteris Romans turpinās dienestu Zemessardzes Daugavpils bataljonā kā kapelāns.

Savu kalpošanu Daugavpilī noslēdza arī priesteris Antons Škapars MIC, kurš no 1. marta pārcēlās uz Viļānu draudzi un turpmāk kalpos Viļānu, Rikavas, Nagļu un Ostrones draudzēs kopā ar citiem mariāņu priesteriem.

Mariāņu Kongregācijas priesteri nepārtraukti kalpo Latvijā no 1924. gada. Pašlaik Latvijā ir trīs mariāņu klostera kopienas, kurām kopumā ir uzticētas astoņas draudzes Rēzeknes-Aglonas diecēzē.

Tiem, kas meklē aicinājuma ceļu

Mon, 27 May 2024 18:10:00 +0000