Ar grāmatu godā mariāņu priesteri Jāni Mendriku
Egita T. Jonāne
Kā var novērtēt priestera kalpošanu? Grāmata “Dieva kalps Jānis Mendriks MIC –patiess cilvēks un priesteris” ir liecība ne tikai par mariāņu priestera Jāņa Mendrika kalpošanu, bet arī par viņa garīgo varonību. To grāmatas prezentācijā 4. janvārī Vaboles Skrindu muzejā, kas atrodas dažus kilometrus no Jāņa Mendrika dzimtā Kalupes pagasta, atzina Latvijas mariāņu tēvi un uzaicinātie viesi.
Par Jāņa Mendrika dzīves vēstījumu
21. gadsimta priesteriem un lajiem runāja Daugavpils katoļu draudžu dekanāta
dekāns Mihails Sivickis, Līksnas katoļu draudzes prāvests Andžejs Lapinskis un
Kalupes katoļu draudzes prāvests Antons Aglonietis, aicinādami izvēlēties mīlestības
kalpojumu nevis izdabāšanu lepnības garam un novēlēdami izturību ticības ceļā.
“Mana mamma un vecmamma, lūdzot
priestera Jāņa aizbildniecību pie Dieva, saņēma dziedināšanu,” teica Jāņa
Mendrika brāļa mazmeita Silvija Sudmale, kura bija atbraukusi no Rīgas. Viņas
vecmamma un mamma atminas, ka Jānis Mendriks bija sirsnīgs, iejūtīgs cilvēks,
vienmēr bērnus cienājis ar konfektēm. Slēpjoties pie lajiem, priesteris darījis
visus lauku darbus, tostarp vācis sienu. Jānis Mendriks rakstījis garos stāstus,
kas, tāpat kā pirmā dienasgrāmata, diemžēl, nav saglabājušies, kā arī spēlējis
vijoli un nodarbojies ar amatniecību (veidojis grābekļu kātus utt.). “Taču
ikdienā viņš bija lūgšanu cilvēks un ļoti godāja Dievmāti. Jaunava Marija viņu
arī sargāja. Kādā reizē sarkanarmieši gribēja viņu apcietināt, taču nav pamanījusi
viņu stāvam aiz atvērtām durvīm. Tobrīd priesteris Jānis lūdza Dievmātes palīdzību,”
pastāstīja S. Sudmale.
Kalupes katoļu draudze ir
rekordiste, jo devusi Latvijai 13 priesterus, un tas ir liels draudzes dibinātās
skolas nopelns, teica Daugavpils vēsturnieks prof. Henriks Soms.
Viņš ierosināja uzstādīt Kalupes baznīcā plāksni ar šo priesteru vārdiem. Savu
atzinību kalupiešiem pauda arī Kalupes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele
un Vaboles Skrindu muzeja vadītāja Anna Lazdāne.
Par muzikālo noskaņu rūpējās
Kalupes katoļu draudzes koris un Daugavpils saksofoniste Karolina Hrapāne, atskaņojot
Ziemassvētku skaņdarbus.
Dienasgrāmata ir personīgs stāsts,
atziņas, vērojumi. Grāmata “Dieva kalps Jānis Mendriks MIC – patiess cilvēks un priesteris” ir
publicēta Jāņa Mendrika otrā dienasgrāmata, tātad lasītājs par priestera dzīvi
var uzzināt no pirmavota. Mariāņu priesteris stāsta par vācu policijas represijām
Otrajā pasaules karā un padomju represijām, vēlāk arī apcietinājumu padomju
laikā. Priesteris neslēpj, ka bija grūti dzīvot slēpjoties, tomēr viņš bieži
pateicas Dievam, sevišķi tādos brīžos, kad izdevās atgriezt kādu grēcinieku. Grāmatā
ir publicēta Jāna Mendrika dzīves gaitas un liecība par priestera Jāņa nāvi
apcietinājumā Vorkutā (Krievijā) 1953. gada 1. augustā.
Jānis Mendriks dzimis 1907. gada
21. janvārī, Viņš pēc Kalupes pamatskolas un Daugavpils 1. pamatskolas absolvēšanas
1926. gadā viņš iestājās Mariāņu kongregācijā un pēc gada deva svētsolījumus. Vēlāk
J. Mendriks pabeidza Aglonas ģimnāziju un Rīgas Garīgo semināru. Viņš tika iesvētīts
par priesteri Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē 1938. gada 3. aprīlī un sāka kalpot
Viļānu draudzē.
Sākās Otrais pasaules karš, un
priesteris piedzīvoja represijas. 1942. gadā J. Mendriks atteicās apbedīt
partizānu nošautu vācu policijas ierēdni, jo tas dzīvoja bez Laulības
sakramenta. Tāpēc vietējā vara piesprieda tēvam Mendrikam nāves sodu.
Priesterim bija jāslēpjas.
Pēc kara J. Mendrikam tika uzticēta
Jaunbornes un Elernes draudze, kurās viņš kalpoja līdz 1950. gadam, kad
Jaunbornē tika arestēts. Viņam piesprieda desmit gadus cietumā „par pretpadomju
nacionālistisko bandu organizēšanu un pretpadomju aģitāciju” un tika deportēts
uz Vorkutu, kur strādāja ogļu raktuvēs. Tur viņš slepeni celebrēja Svēto Misi,
uzklausīja grēksūdzes, dalīja Svēto komūniju.
Pienāca 1953. gada marts. Staļins
nomira. Ieslodzītie cerēja, ka tiks atbrīvoti, taču pārmaiņas notika lēni. Tāpēc
25. jūlijā cietumnieki sāka streiku. 1. augustā bruņotie karavīri aplenca
nometni, taču ieslodzītie nepārtrauca
streiku, un karavīri sāka šaut. Tēvam J. Mendrikam bija iespēja paslēpties,
tomēr viņš palika ar protestētājiem, lai
dotu grēku piedošanu mirstošajiem. Tēvs Jānis nomira, skaitot grēku
piedošanas lūgšanu par visiem, kas mira kopā ar viņu. Viņš ar citiem
cietumniekiem tika apbedīts pie Vorkutas šahtas nr. 29.
1991. gadā J. Mendriks tik
rehabilitēts, jo bija nelikumīgi notiesāts, bet 2003. gadā sākās padomju režīma
mocekļu, tostarp mariāņu tēva Jāņa Mendrika beatifikācijas process.
“(..) Pateicoties šai dienasgrāmatai
un vēstulēm, mums ir ļauts ieskatīties parastā un reizē neparastā priestera dzīvē
un varbūt kaut ko mācīties no viņa,” raksta grāmatas ievadā mariāņu priesteris
Dmitrijs Artjomovs.
Jāuzsver, ka grāmata “Dieva kalps Jānis Mendriks MIC – īsts cilvēks un priesteris” iznākusi Mariāņu kongregācijas 350 gadu jubilejas gadā. To izdeva Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāts sadarbībā ar izdevniecību “KALA raksti”. Grāmata ceļos uz bibliotēkām un draudzēm.