Menu:

Ieskats Daugavpils Jēzus Sirds draudzes vēsturē

 

altaris

Jēzus Sirds baznīcas galvenais altāris

Jau pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās radās ideja, ka Forštates rajonā vajadzētu uzbūvēt baznīcu, diemžēl, politisko iemeslu dēļ, tas nebija iespējams. Pēc 1990. gada, kad Latvijā atkal varēja brīvi praktizēt savu ticību, iedzīvotāji atgriezās pie domas par baznīcas celšanu un draudzes veidošanu. Tika organizēti dievkalpojumi skolā, ticīgie pulcējās arī mājās, lai lūgtos šajā nodomā. Beidzot Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pieņēma lēmumu par jaunas draudzes dibināšanu, kā arī sāka meklēt līdzekļus jaunā dievnama celšanai. Projekta autors ir arhitekts Alfreds Kokins. Par šīs draudzes pirmo prāvestu tika nozīmēts Daugavpils dekāns pr. Aleksandrs Madelāns, kurš pielika ne mazums pūļu gan, lai iegādātos zemi, gan atbalstīja būvdarbus, gan arī bija topošās draudzes dvēseļu gans. Pateicoties Vācijas kristiešu, kā arī dažu Saeimas un Daugavpils domes deputātu atbalstam bija iespējams paveikt baznīcas būvēšanas darbus. Jaunā baznīca tika iesvētīta 2006. gada 1. oktobrī – sv. Terēzes no Ļizje piemiņas dienā.

interjers

Skats no altāra puses

Pēc dievnama iesvētīšanas draudze tika nodota Mariāņu Kongregācijas tēvu aprūpē un par prāvestu nozīmēja pr. Andri Ševeli, kurš sākotnēji brauca apkalpot draudzi no Mariāņu klostera Viļānos, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī.
Pateicoties viņa rūpēm un ticīgo atbalstam, turpinājās baznīcas un tās teritorijas apsaimniekošanas un labiekārtošanas darbi. 2008. gadā draudzei tika nozīmēti vēl divi priesteri.
2009. gadā pie draudzes formāli tika dibināts Mariāņu tēvu klosteris svētīgā Staņislava Papčinska godam. Klosteri svinīgi iesvētīja Kongregācijas provinces priekšnieks pr. Pāvils Zeiļa MIC.
Pašlaik draudzē ir četri tūkstoši locekļu, bet nereti dievkalpojumus apmeklē arī ticīgie no tuvākas vai tālākas apkaimes.

Atpakaļ